29.04.2014

Latvijā gada laikā vismaz 100 000 tonnu nelegālo būvgružu tiek izgāzti nepiemērotās vietās, tādējādi kaitējot ne vien apkārtējai dabai un cilvēku veselībai, bet arī radot būtiskus zaudējumus zemes īpašniekiem, kas mērāmi miljonos eiro, liecina „Eko Baltia grupas” aplēses. Tāpēc visu maiju noritēs sociālā akcija „Pieķer būvgružotāju!”, kuras laikā sabiedrību aicina aktīvi līdzdarboties problēmas aktualizēšanā un piesārņoto vietu apzināšanā. 

Vairāku miljonu eiro kaitējums ik gadu

„Ar katru gadu aug būvniecības tempi, palielinoties arī nelegālo būvgružu problēmai. Pēc mūsu rīcībā esošiem aprēķiniem, mūsu valstī pie lielākiem būvniecības apjomiem nekā Igaunijā apglabāto vai pārstrādāto būvgružu apjoms ir vairākkārt mazāks nekā kaimiņvalstī. Tas liecina tikai par vienu, proti, nelegālo būvgružu bizness Latvijā plaukst un zeļ, un ir vairākas reizes lielāks nekā kaimiņos,” skaidro Māris Simanovičs, „Eco Baltia grupas” valdes priekšsēdētājs. „Cietēji esam mēs visi – sabiedrība kopumā –, jo negodprātīgi uzņēmēji nelegālos būvgružus nevis izmanto pārstrādē vai, sliktākajā gadījumā, apglabā poligonos, bet gan izgāž tuvākajos mežos un pļavās, kur šie atkritumi rada būtisku kaitējumu dabai, dzīvniekiem un cilvēkiem.”

Legāli vienu tonnu būvgružu izvest no objekta uzņēmējam maksā vidēji no 7,3 – 33,7 eiro Pierīgā, savukārt ārpus Rīgas līdz pat 60 eiro par tonnu, bet nelegāla būvgružu izvešana izmaksā vien 3,3 eiro tonnā. Līdz ar to vienas būvgružu autokravas izvešanas izmaksas var pārsniegt pat 400 eiro, piemēram, ja būvgruži ir sajaukti ar sadzīves atkritumiem. “Lauvas tiesu” izmaksās veido atkritumu apglabāšana poligonā, jo sajauktus atkritumus pārstrādei faktiski nepieņem. Ja pārvadātājs šādu kravu neved vis uz poligonu, bet izvēlas izgāzt mežā vai citā tam neparedzētā vietā, peļņa vismaz trīskāršojas. Turklāt, arī efektīvs kontroles mehānisms, kas ļautu izsekot būvgružu plūsmai no celtniecības objekta līdz pārstrādes vietai vai poligonam, joprojām nav izveidots. 

Kā rāda skaitļi, tad nelegālais rūpals ir krietni izdevīgāks negodprātīgiem uzņēmējiem. „Turklāt nereti ir situācijas, kad būvnieks ar būvgružu izvedēju noslēdz līgumu par pārdesmit eiro tonnā, bet pakalpojuma sniedzējs, vēloties pelnīt uz vides un sabiedrības rēķina, tos izgāž tuvākajā mežā,” norāda M. Simanovičs. „Tādējādi viņš rada būtiskus zaudējumus arī zemes īpašniekam, jo nelegālo būvgružu izvešana Pierīgā viņam var izmaksāt līdz pat 100 eiro par tonnu.”

Arī iedzīvotājiem nav skaidrs, kādi kritēriji ir jāņem vērā, izvēloties pakalpojuma sniedzēju, jo sludinājumu par būvgružu izvešanu ir daudz. Bieži vien pakalpojuma cena ir izšķirošais, bet būtiski ir izvērtēt, kā tālāk šie būvgruži tiek apsaimniekoti, kur tas viss rezultātā nonāk un vai konkrētais pakalpojuma sniedzējs vispār ir tiesīgs nodarboties ar šāda veida saimniecisko darbību.

Jānis Ozoliņš, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs: „Būvniecības nozare šobrīd pamatoti ir nonākusi zem sabiedrības paaugstinātas uzmanības lupas. Nelegāli izgāzti būvgruži ir reāls pierādījums, ka būvniecības nozari regulējošās likumdošanas uzmanība ir jāvērš ne tikai pret galaprodukta kvalitāti – būvēm, bet arī pašu procesu, kā būves top. Tautsaimniecības komisija šobrīd strādā pie Būvniecības likuma grozījumiem un tuvākajā laikā lemsim, kas ir jāuzlabo atkritumu apsaimniekošanā, tajā skaitā par būvgružiem, lai apkarotu to izgāšanas nelegālo sistēmu. Es viennozīmīgi atbalstu šo sociālo kampaņu un kā komisijas vadītājs likumdošanas ceļā iesaistīšos cīņā pret postu, ko videi, sabiedrībai un tautsaimniecībai nodara nelegāli izgāzti un nepārstrādāti būvgruži. Domāju, ka viens no lielākajiem šīs akcijas ieguvumiem būs arī tas, ka jebkuram būvdarbu pasūtītājam un veicējam tiks atgādināts, ka tā ir kopīga atbildība, lai būvgruži nonāktu legālās pārstrādes vietās.”

Pašreiz Latvijā nav iedzīvināta sistēma, kas varētu nodrošināt precīzu būvniecībā radušos atkritumu un to pārvadājumu uzskaiti un kontroli. Rezultātā vides aizsardzības kontrolējošo iestāžu rīcībā nav instrumentu, kas nepieļautu vides aizsardzības prasībām neatbilstošu būvniecības atkritumu apsaimniekošanu un šo atkritumu nelegālu apglabāšanu tam neparedzētās vietās, tādejādi izraisot vides piesārņojumu, ainavu degradāciju un vides kvalitātes pasliktināšanos. 

Rīgā strauji pieaug iedzīvotāju sūdzības par teritoriju piesārņošanu

Nelegālo būvgružu vietu skaits ir mainīgs, un tās nav iespējams saskaitīt, jo vides inspektoru apzinātās vietas tiek reizēm sakoptas, taču vietā nāk jaunas. Rīgas reģionā ir vairāki desmiti lielo nelegālo būvgružu izgāztuvju, mazo – vairāki simti.

Rīgas Pašvaldības policijas (RPP) rīcībā esošā informācija liecina, ka, salīdzinot ar 2013.gadu, vairāk nekā trīs reizes ir pieaudzis no iedzīvotājiem saņemto izsaukumu skaits par publisko teritoriju piesārņošanu, tai skaitā ir arī gadījumi, kad nelegāli tiek izgāzti dažādi sadzīves atkritumi un būvgruži. 2013.gada laikā pašvaldības policijā saņemti 126 izsaukumi, savukārt 2014.gada nepilnos četros mēnešos šādu izsaukumu skaits ir jau 381. 

„Par gadījumiem, kad esat liecinieks, iespējams, nelegālu atkritumu izgāšanai, lūdzam nekavējoties informēt policiju, zvanot pa tālruni 110! Vēl labāk, ja zināms ir teritoriālās policijas pārvaldes dežūrdaļas tālrunis, kas policijas darbiniekiem ļaus ātrāk reaģēt uz notikumu,” uzsver Edgars Cibulis, Rīgas Pašvaldības policijas Kurzemes pārvaldes priekšnieka vietnieks. „Papildus informācijai par nelegālu atkritumu izgāšanu, aicinām iedzīvotājus arī fiksēt notikumu foto vai video formātā. Svarīgas ir ziņas par transportlīdzekļa reģistrācijas numuru, transportlīdzekļa veidu – kravas vai vieglā –, lai identificētu pārkāpēju un sauktu pie administratīvās vai pat kriminālatbildības.”

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa nosacījumiem, personas, kuras piegružo teritorijas, iespējams saukt pie atbildības pēc 58.panta „Vides piesārņošana un piegružošana” un 75.panta „Atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpšana”, paredzot sodu līdz pat 2900 eiro, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanai izmantotos transportlīdzekļus vai bez konfiskācijas.

Sociālā kampaņa „Pieķer būvgružotāju!”

Lai aicinātu sabiedrību un viedokļu līderus aktīvi piedalīties diskusijā par nelegālo būvgružu problēmu valstī, vākt pierādījumus gan par teritorijām, kurās ir nelegāli izgāzti būvgruži, gan būt vērīgiem un ziņot policijai par nelegālo būvgružu izgāzējiem, tiek atklāta sociālā akcija „PIEĶER BŪVGRUŽOTĀJU!”. Visi savāktie dati tiks iesniegti Saeimas Tautsaimniecības komisijas deputātiem, kuri šobrīd strādā gan pie Būvniecības, gan Atkritumu apsaimniekošanas likuma grozījumiem.

„Kad jājauc ārā vecās būves, no celtniecības vietas tiek aizvilkts prom pilnīgi viss – ķieģeļi, metāla stiprinājumi, arī dažādi šķidrumi, akumulatori un citas „vecās drazas”. Ja to visu nodod legāli, tad tas tiek pāršķirots un pārstrādāts, bet nelegāli – viss tiek vienkārši kaut kur nobāzts. Ceļš no Tava grāvja līdz pusdienu galdam ir daudz īsāks, nekā Tev šķiet. Mūsdienās cilvēkiem ir vairāk jācenšas padomāt par citiem – ne tikai par cilvēkiem, bet arī putniem, dzīvniekiem un apkārtējo dabu,” uzsver Māris Olte, vides eksperts un kampaņas „Pieķer būvgružotāju!” vēstnesis. „Gandrīz ikvienam no mums kabatā ir viedtālrunis ar iebūvētu fotokameru, tādēļ aicinu visus iedzīvotājus būt vērīgiem un piefiksēt ne vien nelegālās būvgružu izgāztuves, bet arī pašus piemēslotājus! Turklāt, kas ir ne mazāk būtiski, norādīt piemēsloto vietu koordinātes!”

Iedzīvotāji vizuālās liecības (foto, video) par nelegālām būvgružu vietām un piegružotājiem var sniegt TV raidījumam „Vides fakti”, sūtot uz e-pastu videsfaktiem@gmail.com vai portāla www.delfi.lv sadaļai „Aculiecinieks” – aculiecinieks@delfi.lv.

Desmit aktīvākie vides reportieri saņems diplomus un veicināšanas balvas, kā arī „Eco Baltia grupas” vides apsaimniekošanas uzņēmums ‘’Eco Baltia vide’’ sakops vienu no nelegālo būvgružu izgāztuvēm. 

„Eco Baltia grupa” pēc apgrozījuma ir lielākā vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupa Baltijā, kas nodrošina pilnu atkritumu apsaimniekošanas ciklu no atkritumu savākšanas un šķirošanas, līdz otrreizējai izejvielu loģistikai, vairumtirdzniecībai un pārstrādei. „Eco Baltia grupas” vides apsaimniekošanas uzņēmumi ir veiksmīgi sadzīves atkritumu, būvgružu un dalīto sadzīves atkritumu apsaimniekošanas, kā arī citu vides pakalpojumu sniedzēji privātpersonām un uzņēmumiem.  Grupā ietilpst vides apsaimniekošanas, otrreizējo izejvielu savākšanas un izlietotā iepakojuma pārstrādes uzņēmumi – „Latvijas Zaļais punkts”, „Eco Baltia vide”, „Eko Kurzeme”, „Jumis”, „Pet Baltija”, „Eko Pet”, „Nordic Plast”, „Eko Reverss” un „Tehhe”.  Latvijā un ārvalstīs tiek apkalpoti vairāk nekā 45 000 klientu.  Grupas uzņēmumi ir vadošie savā darbības jomā un nozīmīgi nodokļu maksātāji pilsētās un reģionos, kuros tie strādā.

Papildu informācija: 

Dace Jansone
Korporatīvās komunikācijas direktore
„Eco Baltia grupa”
tālr.: 67039816
mob.tālr.: 28655072
dace.jansone@ecobaltia.lv
www.ecobaltia.lv