28.06.2019

Ņemot vērā apjomīgās depozīta sistēmas ieviešanas un uzturēšanas izmaksas, ko segs Latvijas iedzīvotāji, ir jānodrošina maksimāla izmaksu efektivitāte un arī kontrole visos sistēmas posmos. Paredzot Iepakojuma likumā jau konkrētu sistēmas operatoru – dzērienu ražotājus un tirgotājus - ,kuriem pamata nodarbošanās nav izlietotā iepakojuma apsaimniekošana, bet gan dzērienu ražošana un tirdzniecība, ir milzīgs risks, ka sistēma nespēs nodrošināt efektīvu izmaksu modeli un tā rezultātā iedzīvotāji pārmaksās. Tāpēc, plānojot depozīta sistēmas likumisko ietvaru, jānodrošina, ka tiek izvēlēts arī izmaksu ziņā labākais risinājums, uzsver Baltijā lielākās vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupas “Eco Baltia grupa” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.

Šā gada 20. jūnijā Saeima otrajā lasījumā nobalsoja un turpina darbu pie grozījumiem Iepakojuma likumā, kas paredz Latvijā ieviest depozīta sistēmu atsevišķu dzērienu iepakojumiem. “Depozīta sistēmas ieviešana ir jāskata atkritumu apsaimniekošanas politikas un izrietošo pasākumu kontekstā, jo iepakojuma šķirošana, savākšana un pārstrāde ir daļa no atkritumu apsaimniekošanas procesa. Tāpēc būtu diezgan bezatbildīgi un muļķīgi jau likumā ierakstīt, ka atsevišķu dzērienu iepakojumu savāks konkrēti dzērienu lielražotāji, bet ar pārējo iepakojumu (to vidū arī būs ne depozīta dzērienu pakas un pudeles) būs jātiek galā atkritumu apsaimniekošanas nozarei un iedzīvotājiem pašiem,” skaidro M. Simanovičs, norādot, ka Lietuvas piemērs skaidri parāda, ka ražotāji un tirgotāji pagaidām nav spējuši izveidot sistēmu, kas strādātu efektīvi un bez zaudējumiem. 

Nesamērīgu izmaksu riskus rada tas, ka dzērienu ražotājiem un tirgotājiem nav pieredzes un iestrādņu atkritumu apsaimniekošanā, kas nozīmē, ka visa depozīta sistēmas infrastruktūra, loģistikas sistēma, risinājumi, šķirošanas centrs un arī operatora administratīvā struktūra būs jāveido pilnīgi no jauna, turklāt pašreizējā Iepakojuma likuma grozījumu redakcijā nav paredzēta arī šo izmaksu kontrole. Tāpēc būtu tikai loģiski, ja sistēmas izveidē tiktu iesaistīta arī atkritumu apsaimniekošanas nozare, kurai ir gan kompetence, gan arī loģistikas sistēma, kas ļautu samazināt nepieciešamās investīcijas sistēmas izveidē un uzturēšanā. Turklāt svarīgi nodrošināt, ka operatora izmaksas tiek kontrolētas visā sistēmas darbības laikā, lai nodrošinātu to efektivitāti.

“Tāpat kā sabiedrības veselības jautājumus risina kompleksi, neliekot pārtikas tirgotājiem risināt patērētāju uztura izvēles, arī šis jautājums jāskata kontekstā ar valsts atkritumu apsaimniekošanas stratēģiju un uzņēmumu/nozaru specializāciju,” pauž M. Simanovičs.

M. Simanovičs arī norāda, ka sistēmas ieviešanas procesam jāatbilst labas pārvaldības principiem. "Vispirms precīzi jāizstrādā nosacījumi mūsdienīgas depozīta sistēmas izveidei un secīgi jāorganizē konkurss par depozīta sistēmas izveidi un uzturēšanu, ļaujot ikvienam atbilstošam pretendentam izstrādāt un iesniegt savu piedāvājumu. Ņemot vērā, ka depozīta sistēmu lietos visa sabiedrība, godīgā konkurencē balstīts konkurss, kurā tiktu izvēlēts saimnieciski izdevīgākais un labākais piedāvājums, ir izšķiroši svarīgs, lai sabiedrība saņemtu labu, kvalitatīvu un arī izmaksu ziņā efektīvu pakalpojumu," skaidro “Eco Baltia grupa” valdes priekšsēdētājs.

Kā vēstīts, Saeima turpina darbu pie grozījumiem Iepakojuma likumā, kas paredz ieviest depozīta sistēmu atsevišķu dzērienu iepakojumiem. Iecerēts, ka patērētājs, pērkot noteiktus dzērienus depozīta iepakojumā, samaksās preces cenu un depozīta maksu, kas atsevišķi būs norādīta cenu zīmē. Savukārt iepakojuma pieņēmējs depozīta maksu patērētājam atmaksās vai izsniegs čeku, kurā norādīta atprečotā summa. Dzērienu maksā būs iekļautas arī depozīta sistēmas apkalpošanas izmaksas, kas plānotas ap 4 centiem par vienību. Vairāki Saeimas deputāti pašlaik arī gatavo priekšlikumus iecerētās sistēmas pilnvedei, aicinot paplašināt nododamā iepakojuma veidus.